Ziņas
21956

Priekšlasījums "Latvieši sarkanajā armijā otrā pasaules kara laikā"
10.03.2012


Otrdien, 13. martā Austrumā ar priekšlasījumu "Latvieši sarkanajā armijā otrā pasaules kara laikā" uzstājās. Ilze Jermacāne. Vakars bija paredzēts kā viesu vakars.


Uz viesu vakaru bija ieradušies pavisam 23 cilvēki, no kuriem 5 bija viesi. Priekšlasījumu par tēmu „Latvieši Sarkanajā armijā Otrā pasaules kara laikā”  noturēja Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultātes doktorante  Ilze Jermacāne, kuras priekšlasījums  vēstures zinātājiem lika vilkt zināmas paralēles starp Sarkanajā armijā un Leģionā karojošajiem latviešiem.

 

Abās pusēs tika karojis līdzīgs skaits latviešu (kopējais latviešu karotāju skaits pēc jaunākajiem aprēķiniem ir ap 200 tūkstoši, no kuriem 100 tūkstoši karoja Sarkanajā armijā).

 

Sarkanajā armijā pirmās latviešu daļas Otrajā pasaules karā radās pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā, kad bijusī Latvijas armija tika pārveidota par 24. Strēlnieku teritoriālo korpusu, kura daļa karavīru tika represēta, daļa atvaļināta un daļa gāja bojā Vācijas iebrukuma pirmajos mēnešos, kā rezultātā 1941.gada decembrī, kad korpuss tika izformēts tajš bija palikuši vien 3 tūkstoši, kuri tika iekļauti jaunformētajā 201. Latviešu strēlnieku divīzijā, kas tajā laikā bija pirmā divīzija, kura Otrajā pasaules karā PSRS tika formēta uz nacionālās bāzes un kurā karoja tie latvieši, kuri vāciešiem ienākot dažādu iemeslu dēļ bija evakuējušies uz PSRS (kopējo 1941.g. evakuējušos cilvēku skaitu rēķina uz 50 tūkstošiem). Laikam ejot lielo zaudējumu rezultātā latviešu īpatsvars minētajā divīzijā mazinājās un palielinājās tikai 1944.g. Sarkanajai armijai atkal ienākot Latvijas teritorijā, kad mobilizācijas rezultātā bija iespējams izveidot jau korpusu.

 

Sarkanajā armijā karojošo motivācija, līdzīgi kā Leģionā karojošajiem bija visai dažāda. Ja sākotnēji 201.divīzija tika komplektēta no brīvprātīgiem, padomju varai izteikti lojāliem pilsoņiem, tad ar laiku vairākums tika mobilizēti. Un arī starp brīvprātīgajiem bija sastopama tīri pragmatiska motivācija, piemēram bija tādi, kuri šādā veidā cerēja sev nodrošināt ar pārtiku, ar kuru bēgļiem frontes aizmugurē mēdza būt problēmas. Ne vienam vien kareivim vispār nebija skaidrs par ko viņš cīnās, tādēļ bija aktuāla dezertēšana, neskatoties uz bargajiem soda mēriem.

 

Pēc priekšlasījuma gan austrumieši gan viesi aktīvi uzdeva jautājumus, kam sekoja pasākuma neoficiālā daļa, kurā austrumieši un viesi iepazīstināja par sevi, pārrunāja ar priekšlasījuma autori dažādus gan ar priekšlasījuma tēmu, gan arī citus Latvijas vēstures jautājumus un arī visādi citādi patīkami pavadīja laiku.

 

jn. Kristaps Kretainis




      Atpakaļ
Ģertrūdes iela 123, Rīga, LV-1009, Latvija

Logo (+371) 25543692
Logo vecakais@austrums.lv