Ziņas
607

Austruma 125. gadskārtas svētbrīdis
18.10.2008


Evaņģēlija lasījums Mt.10:34-42 Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.
35 Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti.
36 Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki.
37 Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts.
38 Un, kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts.
39 Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos.
40 Kas jūs uzņem, tas uzņem Mani, un, kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.



Es sirsnīgi jūs sveicinu dievnamā akadēmiskās vienības “Austrums” 125 gadskārtā!

Tas ir tik liels skaitlis, kas nesasistās ar viena cilvēka mūža devumu, bet skaidri rāda uz vienotību, kas sniedzas pāri viena cilvēka iespējām.

Jūsu vienība izceļas ar savu īpašo darbību Latvijas valsts un tautas brīvības labā, jūsu rindās ir daudzu izcilu valsts darbinieku vārdi, tas ir pacilājoši – apzināties savu kopību un pat izredzētību, bet jo lielāka ir atbildība, ko uzliek šo priekšgājēju devums, tā ir jūsu izvēle – sekot viņu piemēram.

Šodien lasītie Kristus vārdi ir līdzīgi savā pretišķībā – tie it kā šokē ar to, ka runā pilnīgi pretēji kā mēs esam pieraduši domāt – mieru es jums atnesu – te Jēzus saka – es jums zobenuatnesu...

Šie vārdi ir teikti mācekļiem, līdzīgi kā arī jūs esat savu priekšgājēju priekšā kā mācekļi, kuru uzdevums atšķiras no pārējiem. tā Kristus mācekļiem nesola mieru – viņi ar Kristus vārdu darbosies kā ar zobenu, caur Kristus vārdu miers būs atnests visai pasaulei un katram kristietim, bet tas nodalīs cilvēkus, jo Zobens ir rīks, kas 1) šķel, 2) kas nonāvē 3) un kas aizsargā.

Vārds kā zobens ir Bībeles simbols, bet jebkurš vārds irlielākais radošais spēks pasaulē, bet ja ar vārdu rīkojas nepārdomāti, ja tas ir pateikts nevietā un nelaikā, tas var nest iznīcību. Mūsu laikos it sevišķi, kad tāds vārds var tikt tiražēts un izplatīts vienā mirklī visā valstī vai pat pasaulē.

Līdzīgu spēku sevī nes uguns, par to Jēzus saka Lūkas ev: “Es esmu nācis uguni mest uz zemi” - Uguns ne tikai sadedzina, bet arī šķīsta un uztur. Tādu uguni aizdedzina Jēzus nāve, līdz tam ir tikai vārdi..

šī Rakstu vieta skaidro vairākas būtiskas problēmas, kas rodas dažādās sapratnes dēļ -

Vai tiešām Jēzus sludina nemīlestību pret tēvu, māti, dēlu, meitu, pret tuvākajiem, kā tad ar vecāku cienīšanas bausli, kā ar tuvākā mīlestību kā sevi pašu?

Vecāku mīlestību jūdi lika kā augstāko padevības, cieņas, klausīšanas mērauklu cilvēku starpā. Jēzus nes Dieva mīlestību, kas ne vienmēr ir saprotam arī šodienā, kad kaut kas sāp, kad notiek traģiskas izmaiņas cilvēku dzīvē. Dieva mīlestība nav no mums aizgājusi, mūsu nelaimes iemesls nav Dieva neuzmanība, bet laikam jau mūsu pašu nepārdomātās darbības, Viņa žēlastību vienmēr klājas pār mūsu mūžu un dvēseli. Cieņa, paklausība un sekošana Dievam, Viņa vārdam ir augstāka autoritate par vecāku un visu cilvēku mācībām – tas ir teikts šajā Rakstu vietā -

To, ka mēs nekļūdāmies, apliecina tūlīt nākošā doma par sekošanu Jēzum, par Viņa krusta uzņemšanos...

Arī to mēs uztveram kā stereotipu - kaut kas smags un nepanesams, acu priekšā Golgatas krusts, man prieks, ka varam arī šajā piemiņas svētbrīdī iedziļināties Dieva vārdā – sekojot Kristum mēs patiešām uzņemamies viņa krustu, citiem vārdiem tā ir tā pati atvildība, ar kuru mēs iesākam katrau darbu, tikai vērtību mērs šoreiz ir pārlaicīs, jo Kristus krusts atnest iespēju katram cilvēkam atjaunot savu saistību ar Dievu, mēs pa šo krustu, kā bērniem skaidrojam, pārejam pār neticības un nāves bezdibeni uz otru pusi, kur valda Kristus likumi.

Tā šis Vārda zobens šķeļ un dala šo pasauli, nevis pa radniecības līniju, kur loģiski tēvs, māte, bērni un pat vedeklas un vīra mātes vienmēr būs vienā dzimtā, bet sekojot Kristum mēs pariesim Viņa radniecībā, un kā Dieva bērni nu atrodamies katrs savā krastā.

Tāpat cilvēkus dala tās idejas un mērķi, kam viņi seko. Cilvekus dala arī nauda un vara, un kļūdās tie, kas domā ka var nopelnīt tik daudz naudas vai ieņemt tik augstu posteni, lai tad dvēselei būtu miers. Miers nāk no Dieva tuvuma, tas liek izmantot gan finansu līdzekļus, gan visas citas iespējas citu labā.

Jūs esat saistīti savā starpā ar vienu attieksmi un uzdevumu, kas izteikts jūsu devīzē, Ar tīrām rokām un skaidru sirdi - Augt un Dzīvot Latvijai.

Jūsu akadēmiskā vienība nav vairījusies no Dieva vārda, un tādēļ ir vēl jo svarīgāk ka saviem cilvēciskajiem mērķiem, cilvēku mīlestībai, jūs rodad pamatojumu Dieva spēkā, kas vairo mūsu iespējas. Ja mēs ļaujam, lai mūs vada Kristus vārdi, tad staigājam un dzīvojam Viņa Gara spēkā, nesam Viņa krusta svētību un ar to nodalām sevi no grēka varas.

Ir svarīgi, lai jaunākie šo attieksmi pārņemtu no vecākajiem, lai nepārtrūktu gara vienība jūsu starpā, lai Vārda zobens jūs vienotu. Amen

Mēs liecināsim par mūsu akadēmiskās vienības mācības dzīvību pie mums, par mūsu vienotību 125 gadu garumā, pieminot pieminot Dieva priekšā savus priekšgājējus. Lai iedegas piemiņas sveču liesmas un mūsu sirdīs ir pateicība par jūsu kalpošanu Tēvzemei.

Mēs godinām jūsu piemiņu ar klusuma brīdi.

Kristus saka: Es esmu Augšāmcelšanās un dzīvība, kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.




      Atpakaļ
Ģertrūdes iela 123, Rīga, LV-1009, Latvija

Logo (+371) 25543692
Logo vecakais@austrums.lv