Biedrības Akadēmiskā vienība "Austrums" statūti.

1989. gada 9. septembrī "Austrums" atsāka atklātu darbību Latvijā un kopš 1990. gada 13. septembra darbojās uz statūtu pamata, kas tika izveidoti pēc trimdā esošo "Austruma" kopu statūtu parauga.
Ar 1993. gada 2. martu "Austrums" atjauno 1920. gadā Rīgas apgabaltiesā reģistrētos "Austruma" statūtus pilnā apjomā, kā arī ievērojot reālo situāciju un pastāvošo likumdošanu izdara atsevišķus labojumus un papildinājumus.

Akadēmiskā vienība "Austrums" pārmanto STUDENTU VIENĪBAS "AUSTRUMS", STUDENTU SABIEDRĪBAS (BIEDRĪBAS) "AUSTRUMS", VECBIEDRU BIEDRĪBAS un STUDENTU BIEDRĪBAS "AUSTRUMS" VECBIEDRU PALĪDZĪBAS BIEDRĪBAS tiesības (arī īpašumu) un pienākumus.

I. Biedrības mērķis, darbība un tiesības.

1. Akadēmiskā vienība "Austrums" ir studentu biedrība, kuras darbības rajons ir visa Latvija un visas latviešu apdzīvotās vietas ārzemēs.
Biedrības mērķis ir apvienot un tuvināt Latvijā un ārzemēs studējušos, pulcināt studējošos, rūpēties par viņu pasaules uzskatu izveidošanu un izkopšanu, sekmēt savu biedru attīstību par pilnvērtīgām personībām un rosināt viņus sagatavoties nacionālam, kulturālam, zinātniskam un sabiedriskam darbam latviešu tautas un tēvijas labā. Piezīme: biedrība apvieno visus Austruma biedrus neatkarīgi no uzņemšanas laika un vietas.

2. Šo mērķu sasniegšanai biedrībai ir tiesības:
a) sasaukt gada, kārtējas un ārkārtējas biedru sapulces, sarīkot ekspedīcijas un ekskursijas;
b) sasaukt kongresus, atklātas sapulces un apspriedes; izdot, izplatīt kā par brīvu, kā par maksu
grāmatas un periodiskus rakstus; sarīkot atklātus priekšlasījumus un kursus; dibināt un uzturēt skolas, bibliotēkas, muzejus utt.;
c) materiāli pabalstīt savus biedrus un viņu ģimenes, kur šāds atbalsts ir vajadzīgs, krājot speciālus kapitālus, kā arī dibinot šim nolūkam attiecīgas iestādes;
d) aizstāvēt studējošu intereses, ciktāl tās nāk par labu studentībai - valdības, pašvaldības un sabiedriskās iestādēs, kā ari pie privātpersonām;
e) savu uzdevumu veikšanai dibināt kontaktus ar citām biedrībām;
f) kopējas darbības nolūkā apvienoties ar citām līdzīgām biedrībām, kā arī iestāties citās tās mērķiem piemērotās iestādēs, biedrībās un savienībās.
Piezīme: attiecībās ar politiskām partijām un ticībām biedrība turas pie neitralitātes principa.

3. Biedrību nevar pārvērst par studentu korporāciju tipa organizāciju.
Piezīme: šo punktu var grozīt vai atcelt ar vienbalsīgu lēmumu biedru pilnsapulce, kurā piedalās ne mazāk kā 4/5 no visiem īstajiem biedriem.

4. Savu darbību paplašinot, biedrība var nodibināt savas darbības priekšmetos speciālas komitejas un atklāt savas darbības rajonā vietējās nodaļas. Vietējo nodaļu, kā ari speciālo komiteju tiesības un pienākumus nosaka biedrības sapulces statūtu robežās. Biedrībai ir tiesības patstāvīgi slēgt nodaļas un komitejas.

5. Biedrībai ir juridiskas personas tiesības un kā tāda tā var iegūt, nomāt, ieķīlāt un atsavināt
nekustamu īpašumu, slēgt līgumus, uzņemties pienākumus, celt sūdzības un atbildēt tiesā, kā arī saņemt ziedojumus un mantojumus uz dāvinājuma aktu vai testamentu pamata.

7. Biedrībai ir savi simboli un pazīšanas zīmes.
Biedrībai ir savs karogs - balts ar zelta krāsas Austras koku un uzrakstiem AKADĒMISKĀ VIENĪBA AUSTRUMS 1883.
Biedrības īstie biedri pēc ievēlēšanas saņem krūšu nozīmi - uz dzintara kvadrātveida pamata sudrabā veidots Austras koka ornamenta fragments. Viņiem ir tiesības nēsāt Austruma cepuri ar krēmkrāsas samta virsu un ķiršbrūnu apmali. Pie cepures nozīme līdzīga krūšu nozīmei.
II. Biedrības sastāvs.

8. Biedrības sastāvs: vecbiedri, savieši, jaunieši, goda biedri.
Piezīme: vecbiedri un savieši ir īstie biedri, bet jaunieši ir kandidāti uz īsta biedra statusu. Goda biedri biedrības darbā piedalās ar padomdevēja tiesībām.

9. Par biedrības biedriem var būt personas, kuras studē, studijas beigušas vai pārtraukušas kādā augstskolā un rakstiski apņemas izpildīt statūtu noteikumus, un ir ne jaunākas kā 18 gadi, izņemot personas, kuru tiesības ir ierobežojusi tiesa.
III. Biedru uzņemšanas kārtība, izstāšanās kārtība, viņu tiesības un pienākumi.

10. Par jaunieti var uzņemt personu, kas atbilst šo statūtu p. 9 noteikumiem un kas rakstiski pieteic savu vēlēšanos iestāties Austrumā, un ko atbalsta valde vai divu īstu biedru ieteikums. Jaunieti pārskaita saviešos pēc audzinātāja priekšlikuma, ne ātrāk kā pēc diviem semestriem no uzņemšanas dienas p. 13 paredzētā kārtībā.

11. Savieti, kas studijas pabeidzis, pārskaita vecbiedros p. 13 paredzētā kārtībā.

13. Īstos biedrus uzņem, kā arī saviešus pārskaita vecbiedros pēc Vecbiedru komitejas ieteikuma, kārtējās sapulcēs aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

14. Īstie biedri iestājoties iemaksā iestāšanās naudu un pēc tam katru gadu noteiktā laikā biedrības kasē maksā biedra naudu. Visu šo iemaksu lielumu nosaka biedrības sapulcēs.
Piezīme: kā iestāšanās naudas, tā biedru naudas netiek atmaksātas ne pie labprātīgas izstāšanās, ne pie izslēgšanas no biedrības.

15. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no biedrības, iesniedzot rakstveida paziņojumu biedrības valdei. Biedrs, kas nav iemaksājis biedrībai noteiktā laikā savu biedra naudu, skaitās par izstājušos no biedrības; viņu var no jauna uzņemt biedrībā saskaņā ar šo statūtu p. 13 un p. 14.

16. Par goda biedriem var būt personas, kuru līdzdalība būtu biedrībai svarīga un kas varētu veicināt biedrības mērķus. Goda biedrus uzņem pēc valdes vai divu īstu biedru ieteikuma tādā pat kārtībā kā īstos biedrus p. 13.

17. Biedru kandidāti pieteicami jau iepriekšējā sapulcē; to saraksts izkarams biedrības telpās vismaz 2 nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

18. Visiem biedriem ir tiesības piedalīties biedrības sapulcēs; īstiem ar lēmēja balsstiesībām, bet goda biedriem ar padomdevēja balsstiesībām. Biedriem ir tiesības izmantot biedrības dibinātas iestādes utt., saskaņā ar valdes izstrādātiem un sapulces apstiprinātiem noteikumiem.
Piezīme: biedrības iestāžu izlietošana ir atļauta arī nebiedriem uz pilntiesīgas sapulces apstiprinātu noteikumu pamata.

20. Biedrība notur gada, kārtējas un ārkārtējas sapulces. Sapulces apspriež kārtējās darīšanas un visus citus jautājumus, kas attiecas uz biedrības darbību, kā arī uzņem jaunus biedrus.
Piezīme 1: biedrības gads tiek skaitīts no 1. septembra līdz 31. augustam.
Piezīme 2: biedrības kārtējās sapulces vada vecākais, bet sapulces vadītāju viņš var arī iecelt. Gada un ārkārtējās sapulces vada ievēlēts sapulces vadītājs.

21. Gada sapulci sasauc valde ne vēlāk kā decembra mēnesī. Tā apspriež un apstiprina pārskatu par biedrības darbību aizvadītajā gadā, izskata un apstiprina valdes sastādītu kārtējā gada budžetu un darbības plānu, ievēl amatpersonas un viņu kandidātus. Bez tam gada sapulce var arī apspriest un izšķirt visus citus jautājumus, ievērojot šo statūtu noteikumus.

22. Kārtējās sapulces sasauc valde mazākais 6 reizes gadā.

23. Ārkārtējās sapulces sasauc valde pēc sava ieskata, vai ari pēc revīzijas komisijas vai biedru vienas desmitās daļas rakstiska pieprasījuma.
Piezīme: valdes pienākums ir sasaukt sapulci 3 nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Gadījumā, ja valde sapulci nesasauc, tad to sasauc revīzijas komisija.

24. Sapulču vietu un laiku un dienas kārtību valde paziņo biedriem vismaz vienu nedēļu pirms sapulces.
Ziņojumi par sapulcēm izkarami redzamā vietā biedrības telpās.

25. Sapulces ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse īstu biedru. Jautājumus par biedrības iestāžu atvēršanu un slēgšanu, par rīcības kapitāla pavairošanu vai pamazināšanu, par aizņēmumu izdarīšanu, par nekustama īpašuma iegūšanu, pārdošanu, apgrūtināšanu vai ieķīlāšanu, par statūtu grozīšanu vai papildināšanu, par biedru izslēgšanu, par valdes un revīzijas komisijas locekļu atstādināšanu no amata un biedrības slēgšanu var izšķirt, ja sapulcē piedalās vairāk nekā puse no visiem īstiem biedriem.

26. Jautājumus sapulce izšķir ar vienkāršu klātesošo biedru balsu vairākumu. Jautājumu izšķiršanai par biedrības iestāžu atvēršanu un slēgšanu, par rīcības kapitāla pavairošanu vai pamazināšanu, par aizņēmumu izdarīšanu, par nekustama īpašuma iegūšanu, pārdošanu, apgrūtināšanu vai ieķīlāšanu, par statūtu grozīšanu vai papildināšanu, par biedru izslēgšanu, par valdes un revīzijas komisijas locekļu atstādināšanu no amata un biedrības slēgšanu nepieciešams 2/3 daļu klātesošo biedru balsu vairākums. Ja balsis dalās līdzīgās dalās jautājumos, kuri izšķirami ar vienkāršu balsu vairākumu, tad tādi jautājumi skaitās par neizšķirtiem.

27. Sapulcēs visas vēlēšanas, kā arī jautājumi par biedru izslēgšanu, par atlīdzības piešķiršanu valdes un revīzijas komisijas locekļiem un to atstādināšanu no amata, izšķirami, aizklāti balsojot. Visus citus jautājumus var izšķirt, atklāti balsojot, bet, ja kāds no biedriem pieprasa, ari tādi jautājumi izšķirami aizklāti balsojot.

28. Ja noteiktā laikā sapulcē neierastos p. 25 minētais biedru skaits, tad dienas kārtībā minētos jautājumus var apspriest, ja tā sapulce vēlas, bet jautājumu izšķiršana atliekama uz otru sapulci, kura sasaucama ne vēlāk, kā pēc trim nedēļām un kura ir pilntiesīga pie katra klātesošo biedru skaita, pie kam valdes pienākums ir to aizrādīt biedriem pašā uzaicinājumā uz sapulci. Otra sapulce var izšķirt tikai tos jautājumus, kuri bija paredzēti pirmās sapulces dienas kārtībā.

B. Valde.

31. Biedrības izpildinstitūcija ir valde, šo statūtu robežās, rīkojoties saskaņā ar biedrības gada, kārtēju un ārkārtēju sapulču lēmumiem. Valde atrodas Rīgā.

32. Valde vada visas biedrības darīšanas, kā arī reprezentē biedrību visās biedrības darīšanās, pienākumos un satiksmē ar trešām personām un iestādēm pēc īpašas pilnvaras uz to. Valdes un atsevišķu locekļu pienākumus, darbības kārtību un pilnvaru robežas noteic instrukcijas, kuras apstiprina un groza biedrības pilntiesīgas sapulces. Valde izpilda pilntiesīgu biedrības sapulču lēmumus, rīkojas apstiprinātā budžeta robežās, sapulču doto pilnvaru robežās iegādā kustamus un nekustamus īpašumus, pārdod un ieķīlā tos, aizņemas naudu, izdod parādu zīmes un vekseļus utt.

33. Jautājums par aizņēmumu izdarīšanu, par nekustama īpašuma iegūšanu, pārdošanu, apgrūtināšanu vai ieķīlāšanu valde var izšķirt, ja par to iepriekš saņemta biedru sapulces piekrišana. Iepriekšminētos jautājumus valde var virzīt uz sapulci balsošanai, ja tam ir piekritusi Vecbiedru komiteja.
Piezīme: lēmumus par nekustamā īpašuma telpu īres līgumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu valde var pieņemt bez biedru sapulces sasaukšanas, ja iepriekš par tiem saņemta Vecbiedru komitejas piekrišana.

34. Par visu savu darbību biedrības lietās valde iesniedz sapulcēs pārskatu, bez tam vēl gada sapulcei izstrādā sīku gada pārskatu par biedrības darbību aizvadītajā gadā, par visiem ieņēmumiem un izdevumiem, par biedrības iestāžu un īpašuma stāvokli, sastāda budžetu un darbības plānu nākošam gadam utt.

35. Valde sastāv vismaz no trim personām, no kurām vecākais (valdes priekšsēdētājs) ir tiesīgs biedrību pārstāvēt atsevišķi, bet pārējie kopā vismaz ar vienu valdes locekli. Valdes locekļus, aizklāti balsojot, ievēl gada sapulce no biedru vidus uz vienu gadu, bez tam tādā pat kārtībā ievēl uz vienu gadu mazākais trīs kandidātus, kuri stājas klāt neesošo vai izstājušos valdes locekļu vietā, pakāpeniski pēc ievēlēšanā nodoto balsu skaita.
Piezīme: gada sapulce ik gadus, aizklāti balsojot, ievēl no valdes locekļu vidus biedrības vecāko un kasieri.

36. Katru gadu, pēc gada sapulces, valdes locekļi no sava vidus izvēl vecākā vietnieku, sekretāru un audzinātāju un savstarpēji vienojoties, sadala savā starpā citus pienākumus.
Piezīme: biedrības iestāžu pārzināšanu valde var uzdot arī biedrības biedriem, kuri neietilpst valdē, kā arī nebiedriem.

 

38. Valde izšķir visus jautājumus ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kuros valdes instrukcijā paredzēta aizklāta balsošana vai ārī ja kāds no klātesošiem valdes locekļiem tādu vēlas. Ja pie balsošanas balsis sadalās vienlīdzīgi, tad vecākā balss skaitāma kā izšķirošā.
Piezīme: uz pilntiesīgu sapulču lēmumu pamata valdes sēdēs var piedalīties ar padomdevēja balsstiesībām kā biedri, tā arī nebiedri.

39. Vecākais vada valdes un biedrības kārtējās sapulces, izskata visu iesūtīto korespondenci un dokumentus, paraksta visus biedrības valdes vārdā izsūtāmus papīrus un rūpējas par sapulču lēmumu izpildīšanu statūtu robežās.

40. Vecākā vietnieks, vecākajam klāt neesot, izpilda visus vecākā pienākumus.

41. Sekretārs raksta kā valdes, tā biedrības gada, kārtēju un ārkārtēju sapulču protokolus, sastāda gada pārskatu, pārzina sarakstīšanos, attiecīgos gadījumos paraksta biedrības izsūtāmus papīrus, sagatavo priekšlikumus valdes sēdēm un izpilda līdzīgus pienākumus saskaņā ar pilntiesīgu sapulču apstiprinātām instrukcijām.

42. Kasieris saņem naudas iemaksas un izmaksā naudu saskaņā ar apstiprināto budžetu un valdes noteikumiem, kā ari ved attiecīgas grāmatas pamatojoties uz instrukcijām.

43. Audzinātājs atbild par jauniešu audzināšanu.

44. Valdes lēmumi jāieraksta protokolu grāmata un tie jāparaksta klātesošiem valdes locekļiem. Vekseļi, pilnvaras, līgumi, pirkšanas u.c. akti, kā arī orderi, čeki dažādām iestādēm naudas summu saņemšanai, jāparaksta vecākajam vai tā vietniekam, kā arī sekretāram un kasierim.
Piezīme 1: izņēmuma gadījumos valde var pilnvarot dokumentu parakstīšanai vienu valdes locekli.
Piezīme 2: ja valdes loceklis, kurš nepiekrīt vairākuma lēmumam, pieprasa viņa īpašu domu iekļaušanu protokolā, tad viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu.

45. Sekretārs un kasieris var dabūt par savām pūlēm naudas atlīdzību; pilntiesīga sapulce aizklāti balsojot var piešķirt kā vienreizēju, tā arī pastāvīgu atalgojumu arī pārējiem valdes locekļiem, ievērojot to nopelnus.

46. Kā statūtu, tā arī sapulču lēmumu pārkāpšanas gadījumā valdes locekļi atbild likumīgā kārtā kā morāliski, tā materiāli par zaudējumiem, kuri celtos biedrībai viņu rīcības dēļ.

47. Pilntiesīga sapulce, aizklāti balsojot, var atstādināt no amata atsevišķus valdes locekļus arī pirms to pilnvaru notecēšanas.

48. Atsevišķu biedrības uzņēmumu, iestāžu un nozaru darbības pārzināšanai, kā ari dažādu uz šo darbību attiecošos jautājumu noskaidrošanai var nodibināt īpašas komisijas, kuras darbojas pilntiesīgu biedrības sapulču apstiprinātu instrukciju robežās.

50. Vecbiedru komitejas mērķi ir:
a) vienot biedrības vecbiedrus;
b) gādāt un pārvaldīt biedrības līdzekļus, kuri veido speciālos kapitālus;
c) vajadzības gadījumā sniegt pabalstus biedrības īstajiem biedriem un viņu ģimenēm;
d) sekmēt biedrības mērķus.

51. Šo mērķu sasniegšanai komiteja, saskaņā ar biedrības valdi rīko priekšlasījumus un visāda veida
sarīkojumus, izdod un izplata grāmatas un periodiskus rakstus. Komiteja krāj un pārvalda biedrības līdzekļus, kuri veido speciālos kapitālus.

52. Komitejas locekļi izvēl no sava vidus priekšsēdētāju, kasieri, sekretāru un citus locekļus.

53. Komitejas sēde skaitās par pilntiesīgu, ja tajā ir piedalījušies vairāk nekā puse locekļu. Komitejas locekļi sapulcējas pēc vajadzības uz priekšsēdētāja aicinājumu, bet ne mazāk kā divas reizes pusgadā. Uz 2 komitejas locekļu pieprasījuma priekšsēdētājam jāsasauc komitejas sēde. Komitejas sēdēs ar padomdevēju balsstiesībām var piedalīties biedrības vecbiedri, kā arī citas īpaši pieaicinātas personas.

54. Priekšsēdētājs vada komitejas sēdes, izskata visu iesūtīto korespondenci un dokumentus, paraksta visus komitejas vārdā izsūtāmos papīrus un rūpējas par biedrības sapulču lēmumu izpildīšanu, kuri attiecas uz komiteju.

55. Sekretārs raksta komitejas sēžu protokolus, sastāda komitejas gada pārskatu, pārzina sarakstīšanos, sagatavo priekšlikumus komitejas sēdēm.

56. Kasieris saņem naudas iemaksas un izmaksā naudu saskaņā ar apstiprināto budžetu, pilntiesīgas sapulces un biedrības valdes lēmumiem, kā arī ved attiecīgās kases grāmatas.

57. Pilntiesīga sapulce, aizklāti balsojot, var atstādināt no amata atsevišķus komitejas locekļus arī pirms to pilnvaru notecēšanas.

58. Komiteja ir biedrības speciāla pārvaldes institūcija. Tā vada biedrības darīšanas saskaņā ar biedrības valdi, pamatojoties uz biedrības statūtiem, pilntiesīgas sapulces lēmumiem.

59. Komitejas pienākums ir piedalīties biedrības darbā, īpaši ievērojot vecbiedru intereses, pārvaldīt biedrības mantu un līdzekļus, kuri veido speciālos kapitālus, noteikt pabalstu lielumu un lemt par to piešķiršanu, gādāt par biedrības līdzekļu pavairošanu, sniegt biedrības gada sapulcē pārskatu par komitejas darbību aizvadītajā gadā un darba plānus nākamajam gadam un izpildīt pilntiesīgas sapulces lēmumus.

60. Komitejai ir saistoši biedrības valdes lēmumi. Strīdus gadījumos komitejai ir tiesības lūgt jautājuma noskaidrošanu biedrības pilnsapulcē, kuru pēc komitejas pieprasījuma jāsasauc biedrības valdei 3 nedēļu laikā. Gadījumā, ja biedrības valde sapulci nesasauc, tad to sasauc komiteja.

61. Komitejas darbība ir pakļauta valdes un revīzijas komisijas uzraudzībai saskaņā ar biedrības statūtiem.

62. Jautājumu par komitejas likvidāciju izšķir biedrības sapulcē, kuras vieta un laiks un dienas kārtība paziņota biedrības biedriem vismaz vienu nedēļu pirms sapulces un kurā piedalās vairāk nekā 1/2 no visiem īstajiem biedriem ar 2/3 balsu vairākumu.

D. Revīzijas komisija.

63. Biedrības pārvaldes institūciju un personu darbības uzraudzībai, kases rēķinu un grāmatu pārbaudei un visu citu biedrības darīšanu un iestāžu revidēšanai katru gadu gada sapulcē tiek ievēlēta revīzijas komisija, kura sapulcēs iesniedz pārskatu par savas darbības rezultātiem, kā arī dod atsauksmi par gada pārskatu, budžetu, darbības plānu utt.

64. Revīzijas komisija sastāv vismaz no 3 locekļiem un 2 kandidātiem, kurus gada sapulce aizklāti balsojot ievēl uz vienu gadu. Revīzijas komisijā nevar ievēlēt valdes locekļus, to kandidātus, biedrības kalpotājus un citas personas, kuras ieņem biedrībā kādus amatus.
Piezīme: revīzijas locekļu skaitu noteic gada sapulce.

65. Revīzijas komisijas pamatuzdevumi ir:
a) periodiski pārbaudīt kasi un vērtspapīrus un iznākumu salīdzināt ar grāmatām un rēķiniem;
b) sapulces noteiktos termiņos vai arī vajadzības gadījumos pēc pašas ieskata pārbaudīt visāda veida biedrībai;
piederošu, kā arī tai uzticētu īpašumu;
c) izskatīt uz valdi attiecošās sūdzības pirms iesniegšanas pilnsapulcei;
d) pārbaudīt rēķinus, grāmatas un dokumentus un iesniegt pilnsapulcei savas atsauksmes kā par gada pārskatu, budžetu, darbības plānu, tā arī par biedrības darbības revīziju gada laikā.

66. Revīzijas komisijas locekļi ir kopēji atbildīgi par biedrības zaudējumiem, ja pēc nekārtību uziešanas viņi nav rakstiski par to paziņojuši biedrības valdei.

67. Revīzijas komisija sapulcējas pēc vajadzības. Komisija var uzticēt noteiktus pārbaudes uzdevumus atsevišķiem komisijas locekļiem. Revīzijas komisija ved protokolu grāmatu, kurā tā ieraksta savus lēmumus, atzinumus utt. Protokoli jāparaksta klātesošiem revīzijas komisijas locekļiem.

V. Biedrības līdzekli, biedrības un biedru atbildība.

68. Biedrības līdzekļi sastāv no sekojošiem kapitāliem: a) rīcības un b) speciāliem.

69. Rīcības kapitālu veido:
a) biedru naudas,
b) dažādu iestāžu un privātpersonu ziedojumi un subsīdijas,
c) neparedzēti ieņēmumi utt.
Rīcības kapitāls izlietojams biedrības apgrozījumiem un kārtējām vajadzībām.

70. Speciālos kapitālus veido:
a) speciālas iemaksas;
b) biedrības lietošanā vai pārziņā nodoti un speciālam mērķim nolemti kapitāli;
c) speciālu kapitālu procenti;
d) biedrības uzņēmumu, iestāžu un dažādu izrīkojumu ienākumi;
e) nekustāmu īpašumu ienākumi;
f) biedrības aizņēmumi.
Speciālie kapitāli izlietojami tikai tiem mērķiem, kuriem tie nolemti. Šo kapitālu izlietošanas kārtību nosaka sapulce vai Vecbiedru komiteja statūtos noteiktajā kārtībā.

71. Biedrība atbild par saviem pienākumiem ar visu savu īpašumu.
Piezīme: biedrības atbildība neattiecas uz speciāliem mērķiem nolemtiem kapitāliem, kurus biedrības lietošanā vai pārzināšanā nodevušas vai ziedojušas trešās personas vai iestādes.

72. Par biedrības pienākumiem biedrības biedri nav atbildīgi, izņemot tos biedrus, kuri uzņēmušies rakstiski noteiktu labprātīgu atbildību.

 

a) pēc pilnsapulces lēmuma,

b) ja biedru skaits būtu mazāks par 3,

c) ja uzsākta biedrības bankrota procedūra,

d) uz tiesas nolēmuma pamata.

74. Rodoties apstākļiem, kas dod iemeslu izvirzīt jautājumu par biedrības likvidāciju, valdes pienākums ir bez kavēšanās sasaukt pilnsapulci, kurai jālemj vai nu par biedrības likvidēšanu, vai par to apstākļu novēršanu, kuri var izraisīt likvidāciju.

75. Biedrības likvidācijas gadījumā, uz 73. a) un b) punktu pamata, likvidāciju izdara valde, ja pilnsapulce to neuzdod izdarīt īpaši ievēlētiem, ne mazāk kā 3 likvidatoriem. Pilnsapulces lēmums par likvidāciju paziņojams LR Uzņēmumu reģistram 3 dienu laikā, kura informāciju par to publicē oficiālā laikrakstā.

76. Likvidatoriem jāievēro vispārējie noteikumi, kādi attiecas uz valdes locekļiem, un viņi ir atbildīgi par biedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kā ari ir pakļauti revīzijas komisijas kontrolei.

77. Likvidatori ar pavēstēm un sludinājumiem uzaicina biedrības kreditorus, gādā līdzekļus viņu prasību apmierināšanai, pārdod biedrības īpašumu, ved sarunas un slēdz līgumus ar trešām personām, saskaņā ar sapulces lēmumu.

78. Speciālie kapitāli (p.71 piezīme) nododami kādai organizācijai ar noteikumu tos izlietot attiecīgiem mērķiem. Biedrības īpašuma atlikums pēc biedrības visu parādu nolīdzināšanas izlietojams saskaņā ar pilntiesīgas sapulces lēmumu.

79. Pēc likvidācijas nobeigšanas likvidatori sastāda pārskatu par savu darbību, kuru kopā ar revīzijas komisijas atsauksmi iesniedz pilnsapulcei apstiprināšanai. Pēc pārskata apstiprināšanas par likvidācijas beigšanu jāziņo LR Uzņēmumu reģistram.