Andrieva Eiches sabiedriskās diskusijas vēsture
Gadskārtējā diskusija notiek pēc akadēmiskās vienības Austrums vecbiedra, ģenētiķa, Stokholmas Universitātes docenta un zinātņu doktora Andrieva Eiches (19342014) ierosmes. Pirmo atklāto sabiedrisko diskusiju Par Latvijas pilsoņu valstisko apziņu domājot Austrums sarīkoja 2003. gadā LU Mazajā aulā. Referenti bija prof., Dr. J. Stradiņš, ārste Dr. G. Ancāne, Austruma vecbiedrs, fiziķis A. Anspoks, filoloģe Dr. A. Priedīte un starptautiskās politikas lietpratējs Dr. A. Lejiņš.
2004. gadā LU Sociālo zinātņu fakultātē notika diskusija Ko Jānis Čakste teiktu par mūsdienu Latvijas demokrātiju?. Referenti: prof., Dr. J. Peniķis, sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētājs, Austruma vecbiedrs R. Putnis un politoloģe L. Čigāne.
2005. gada temats Cilvēka genoma pētīšana. Drauds cilvēka tiesībām? Pārkāpums pret radītāju?. Diskusijā kā galvenie runātāji piedalījās prof., Dr. V. Pīrāgs, asoc. prof., Dr. J. Cālītis un juriste A. Kovaļevska. Kā koreferenti (diskutanti) prof., Dr. E. Grēns un Austruma vecbiedrs, jurists M. Tarlaps.
2006. gadā Vai varam atļauties nerespektēt cilvēkus, kuri atšķiras no mums?. Diskusijā piedalījās Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore I. Brands-Kehre, molekulārbiologs un TV3 raidījuma Bez tabu vadītājs Dr. J. Šteinbergs, priesteris, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors Dr. P. M. Jerumanis, rakstniece un publiciste M. Gūtmane un Rīgas Stradiņa universitātes lektors A. Reinis.
2007. gadā diskusijā Vai apzinīgam pilsonim ir vajadzīgs aizliegums? uzstājās bijušais Ministru prezidents, ārlietu un tieslietu ministrs Dr. V. Birkavs, Rīgas Stradiņa universitātes rektors prof., Dr. J. Vētra un Biznesa augstskolas Turība asoc. prof., Dr. J. Broks.
2008. gadā jautājumu Vai Latvijas valsts izaug no biedrībām? aplūkoja esejiste, politoloģe Dr. V. Matīsa un Saeimas deputāts prof., Dr. A. Pabriks.
2009. gadā diskusijā Latvieši kas mēs esam un kas būsim? uzstājās antropoloģe Dr. R. Grāvere, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis prof., Dr. U. Osis un vēsturnieks A. Tomsons.
2010. gada diskusijā Pilsoniskā demokrātija ceļš uz Latvijas atdzimšanu? piedalījās zvērināts advokāts L. Liepa, prof. Dr. B. Zepa un Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks R. Irklis.
2011. gadā par tēmu Vai Latvijā mediju ziņas ir brīvas un objektīvas? diskutēja doc., Dr. A. Rožukalne, Latvijas Radio žurnālists A. Tomsons un portāla Nozare.lv redaktors J. Kaža.
2012. gadā tika apskatīts jautājums Vai Latvijas lauksaimniecībai ir nākotne?. Runātāji: asoc. prof., Dr. V. P. Karnups, agronoms A. Lucāns un ekonomists Dr. A. Miglavs.
2013. g., pieminot Latvijas Centrālās padomes dibināšanas gadskārtu, 10. ikgadējās diskusijas tēma bija Vai pretestības kustība okupācijas varām bija pareizais ceļš?. Runāja vēsturnieks Dr. K. Kangeris un pilsētplānotājs, Austruma vecbiedrs A. Roze.
2014. gada diskusijā par tēmu Vai Latvijas vieta ir Eiropas federatīvā savienībā? diskutēja Latvijas Zinātņu akadēmijas biedrs Eduards Bruno Deksnis PhD, Helsinku Universitātes doktorants Veiko Spolītis un Engures novada domes deputāts Jānis Tomels.
2015. gada diskusijā par tēmu "No drukāta vārda uz zīmi: no drukāta vārda uz digitālo pasauli" diskutēja LNB Stratēģijas nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, Starptautiskās informācijas tehnoloģiju grupas DPA Kvalitātes daļas vadītāja Sanita Meijere un Grāmatu tīkla Jānis Roze pārstāvis Ainārs Roze.
2016. gada diskusijā par tēmu "Cik sveša vai tuva latvietim ir islama kultūra?" diskutēja Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Mg. theol. Indulis Paičs, Latvijas Universitātes prof., Dr. philol. Janīna Kursīte un Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs, Mg. phil. Ilmārs Latkovskis.
2017. gadā, 15. sabiedriskajā diskusijā par tēmu "Vai Latvijā ir nepieciešams obligātais militārais dienests?" diskutēja Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators, Dr. hist. Kārlis Dambītis, Nacionālo Bruņoto spēku rezerves virsleitnants Artūrs Svekris un Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs, Mg.hist. Jānis Garisons.
2018. gada diskusijā par tēmu Kādam jābūt Latvijas Valsts prezidentam? diskutēja Dr. habil. hist. Aivars Stranga (Jānis Čakste un Gustavs Zemgals: ideāli prezidenti?), Dr. h. c. Valdis Zatlers (Valsts prezidenta loma Latvijas nākošajā simtgadē) un Dr. iur. Jānis Pleps.
2019. gadā diskusijas tēma bija "Vai Latvija var novērst klimata pārmaiņas?": tajā referēja Ekonomikas ministrijas vecākais eksperts Mg. oec. Einārs Cilinskis ("Latvijas enerģētikas un klimata politikas mērķi un risinājumi"), diplomāts Mg. biol. Andris Vilcāns (Vai tiešām cilvēce ir spējīga būtiski ietekmēt klimatu?) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Dr. silv., Mg. biol Andis Lazdiņš ("Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas uz mežsaimniecības mērķi Latvijas klimata politikā").
2020. gadā diskusija nenotika Covid-19 pandēmijas dēļ.
2021. gadā diskusijas tēma bija Vai Latvijai ir nepieciešama pieminekļu revīzija?: ASV piemērs.Diskusijā piedalījās: Vēstures skolotājs Roberts Ķipurs Latvijaspieminekli.lv un pieminekļu vēsturiskā atmiņa; Dr. arch. Jānis Lejnieks Pieminekļu zīmološana Rīgā pēc 1991.gada; 13. Saeimas deputāts Rihards Kols Uzvaras parks - attīstības scenāriji/vīzija. Moderators: akadēmiskās vienības Austrums vecbiedrs, Mg. iur. Dainis Špeļs
